Latvija ir bagāta ar ūdens resursiem, un tās upes ir būtiska daļa no valsts dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma. Šeit ir apskats par top Latvijas upēm, kas ir nozīmīgas gan no dabas, gan vēsturiskā, gan ekonomiskā viedokļa.
1. Daugava
Garums Latvijā: 357 km
Kopējais garums: 1020 km
Daugava ir Latvijas lielākā un visgarākā upe, kura sākas Krievijā un iztek Baltkrievijā, pirms tā ieplūst Rīgas jūras līcī. Daugavai ir liela nozīme Latvijas vēsturē – tā bijusi svarīgs tirdzniecības ceļš jau no vikingu laikiem, un uz tās krastiem veidojušās vairākas nozīmīgas apdzīvotās vietas, tostarp Rīga un Daugavpils. Tā ir arī lielākā hidroelektrostaciju upes sistēma Latvijā, nodrošinot elektroenerģijas ražošanu.
2. Gauja
Garums Latvijā: 452 km
Kopējais garums: 452 km
Gauja ir Latvijas garākā upe, kas pilnībā plūst valsts teritorijā. Tā izceļas ar savām gleznainajām ielejām un krastiem, kas veido daudzas smilšakmens klintis un alas. Gaujas Nacionālais parks ir viens no populārākajiem dabas tūrisma objektiem valstī, kur apmeklētāji var baudīt upes ainavas, pārgājienus un citus brīvdabas piedzīvojumus.
3. Lielupe
Garums Latvijā: 119 km
Kopējais garums: 119 km
Lielupe iztek no Mēmeles un Mūsas satekas, un plūst caur Zemgales līdzenumu, līdz tā sasniedz Rīgas jūras līci pie Jūrmalas. Tā ir trešā lielākā upe Latvijā pēc garuma, un tai ir liela nozīme apkārtējo reģionu lauksaimniecībā un tūrismā. Lielupe bieži piedzīvo palus, kas ir svarīgi gan ekosistēmai, gan lauksaimniekiem.
4. Venta
Garums Latvijā: 178 km
Kopējais garums: 346 km
Venta, kas iztek Lietuvā, ir ceturtā garākā upe Latvijā. Tā plūst cauri Kuldīgai, kur atrodas Ventas rumba – platākais ūdenskritums Eiropā. Ventai ir sena vēsturiska nozīme, jo tā kalpoja kā viens no tirdzniecības ceļiem starp Baltijas jūras piekrastes pilsētām un iekšzemes apgabaliem. Mūsdienās Venta ir populārs tūrisma objekts, kur cilvēki apmeklē tās ūdenskritumu un piedalās laivošanas piedzīvojumos.
5. Aiviekste
Garums Latvijā: 114 km
Kopējais garums: 114 km
Aiviekste iztek no Lubāna ezera un ietek Daugavā. Tā ir viena no svarīgākajām upēm, kas savieno Lubāna mitrājus ar Daugavu. Aiviekste ir svarīga gan dabas aizsardzībai, gan hidroloģiskajam balansam šajā Latvijas daļā. Upe bieži tiek izmantota zivju resursu uzturēšanai, un tās apkārtne ir bioloģiski daudzveidīga.
6. Abava
Garums Latvijā: 129 km
Kopējais garums: 129 km
Abava, kas plūst caur Kurzemes sirdi, ir izcils dabas un kultūrvēstures piemineklis. Abavas senleja ir viena no ainaviskākajām un ģeoloģiski interesantākajām vietām Latvijā, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā daļa no Kurzemes kultūrainavām. Abavas ielejā ir daudz apskates vietu, tai skaitā slavenais Abavas rumba ūdenskritums.
7. Ogre
Garums Latvijā: 188 km
Kopējais garums: 188 km
Ogre, kas ietek Daugavā pie Ogres pilsētas, ir mazāka, taču nozīmīga upe gan lauksaimniecībai, gan tūrisma mērķiem. Ogres upe ir iecienīta laivotāju vidū, un tās augštece piedāvā gleznainus skatus un neskartu dabu.
8. Salaca
Garums Latvijā: 95 km
Kopējais garums: 95 km
Salaca iztek no Burtnieku ezera un ietek Rīgas jūras līcī. Tā ir viena no labākajām Latvijas upēm lašveidīgo zivju zvejai un ir pazīstama arī ar saviem iespaidīgajiem smilšakmens atsegumiem. Upes krasti ir dabas aizsardzības teritorija, kas piesaista gan dabas mīļotājus, gan makšķerniekus.
9. Irbe
Garums Latvijā: 32 km
Kopējais garums: 32 km
Irbe, kas atrodas Kurzemes rietumos, ir īpaši nozīmīga ar to, ka ietek Baltijas jūrā, veidojot Irbes šaurumu, kas atdala Kurzemes piekrasti no Sāmsalas. Upe ir daļa no neskartās Kurzemes piekrastes un tiek vērtēta kā nozīmīga dabas un vēstures teritorija.
10. Dzirnavupīte
Garums Latvijā: 1,5 km
Kopējais garums: 1,5 km
Dzirnavupīte ir maza, bet vēsturiska upe, kas atrodas pie Turaidas un plūst caur vēsturiskajiem Turaidas pils teritorijām. Lai gan tā ir īsa, tā ir nozīmīga kā kultūrvēsturiska vieta, saistīta ar senlatviešu kultūru un Turaidas vēsturisko kompleksu.
Nobeigums
Latvijas upes ir ne tikai ģeogrāfisks objekts, bet arī valsts bagātība – tās ir būtiskas dabas, ekonomikas un kultūras attīstībai. No senatnes līdz mūsdienām, šīs upes ir veicinājušas tirdzniecību, enerģijas ražošanu, un tās turpina būt svarīgs resurss lauksaimniecībai, tūrismam un dabas aizsardzībai.
Atjaunināts: 25. novembris, 2024.
