Latvijas demogrāfija ir spogulis, kas atspoguļo valsts vēsturiskās pārmaiņas – sākot no neatkarības iegūšanas starpkaru periodā, caur Padomju Savienības okupāciju, līdz atjaunotajai neatkarībai un izaicinājumiem, ar kuriem Latvija saskaras mūsdienās.
Pirmās neatkarības laiks (1920–1940)
1920. gadā, neilgi pēc Pirmā pasaules kara beigām, Latvijas iedzīvotāju skaits bija aptuveni 1,6 miljoni. Pēckara periodā, īpaši 1925. un 1930. gados, Latvija piedzīvoja stabilu iedzīvotāju skaita pieaugumu, sasniedzot aptuveni 1,9 miljonus līdz 1930. gadam. Šis laiks iezīmēja lauksaimniecības attīstību un ekonomisko izaugsmi. Tomēr nākamajā desmitgadē valsts tika iesaistīta dramatiskos notikumos, kas būtiski ietekmēja demogrāfiju – Otrais pasaules karš un Padomju okupācija izraisīja lielu iedzīvotāju kustību, bēgļu plūsmas un cilvēku izsūtīšanu.
Padomju laiks (1940–1990)
Pēc Otrā pasaules kara Latvija piedzīvoja lielu iedzīvotāju skaita samazināšanos. 1946. gadā iedzīvotāju skaits bija noslīdējis līdz aptuveni 1,55 miljoniem. Taču 1950. gadu vidū sākās pakāpeniska iedzīvotāju pieauguma atgriešanās, ko daļēji veicināja migrācija no citiem Padomju Savienības reģioniem un centralizētās ekonomiskās attīstības programmas.
No 1950. gada līdz 1989. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits pastāvīgi palielinājās, sasniedzot vēsturisko maksimumu 2,67 miljonu apmērā. Šo pieaugumu veicināja ne tikai dabiskā dzimstība, bet arī iekšējā migrācija Padomju Savienības ietvaros. Padomju laikos Latvija tika uzskatīta par relatīvi ekonomiski attīstītu republiku, kas piesaistīja darba spēku no citiem reģioniem.
Demogrāfiskā krīze un iedzīvotāju samazināšanās (1990–2020)
Sākot ar 1990. gadu, Latvijas demogrāfiskā situācija strauji mainījās. Ar neatkarības atgūšanu un pāreju uz tirgus ekonomiku, valsts piedzīvoja ievērojamas sociālekonomiskas pārmaiņas, kas atspoguļojās arī demogrāfiskajos rādītājos. Daudzi cilvēki izvēlējās emigrēt uz Rietumeiropas valstīm labākas dzīves meklējumos, un iedzīvotāju skaits sāka samazināties.
Straujš iedzīvotāju samazinājums notika 2000. gados, kad daudzi cilvēki emigrēja, meklējot labākas darba iespējas Rietumeiropā pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā. Līdz 2020. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits bija noslīdējis līdz aptuveni 1,9 miljoniem.
Mūsdienas un nākotnes perspektīvas (2021–2024)
Sākot ar 2021. gadu, iedzīvotāju skaits turpināja sarukt, bet samazinājuma temps nedaudz mazinājās. 2024. gadā Latvijā dzīvo aptuveni 1,87 miljoni cilvēku. Lai gan valsts demogrāfiskā situācija joprojām ir izaicinājums, ir vērojami centieni uzlabot dzimstības līmeni un mudināt emigrējušos iedzīvotājus atgriezties.
Latvija, tāpat kā daudzas Eiropas valstis, saskaras ar būtiskām pārmaiņām. Arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta tam, kā nodrošināt ilgtspējīgu attīstību novecojošas sabiedrības kontekstā.
Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde
Atjaunināts: 25. novembris, 2024.
