FacebookEmailRSS

Mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūra (%, 1996-2011)

Privātā mājsaimniecība (mājsaimniecība) - Vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.

Pārtikas produktu patēriņš - Pirkto, pašražoto un bez maksas iegūto produktu patēriņš, neņemot vērā uztura produktu patēriņu restorānos, ēdnīcās u.tml. ēdināšanas uzņēmumos.

Interesanti fakti:

  1. 2011. gadā mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina – jo vairāk bērnu mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt. Visgrūtāk klājas mājsaimniecībām ar trīs un vairāk bērniem. Neatkarīgās aptaujātie eksperti norāda, ka tieši šīs mājsaimniecības lielākā mērā pakļautas nabadzības riskam
  2. 2011. gadā ģimenes budžeta izdevumi pērn bijuši 188 latu lieli, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, un tas ir bijis par gandrīz desmit latiem vairāk nekā 2010. gadā. Tomēr 2009. gada tēriņu līmenis pārsniegts nav. Patēriņa izdevumu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērojams gan pilsētu, gan lauku mājsaimniecībās. Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētu mājsaimniecībām, jo īpaši galvaspilsētā.
Mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūra (%, 1996-2011) kopsavilkums
  • Mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūra (%)
  • Pēc Mājsaimniecību budžetu pētījumu datiem. Periodā no 1996.g.-2000.g. patēriņa struktūra aprēķināta, veicot alkoholisko dzērienu patēriņa korekciju ar paaugstinātu koeficientu.
  • Apsekojuma pamatvienība ir privātās mājsaimniecības. Apsekojumā netiek ietvertas kolektīvās mājsaimniecības (veco ļaužu pansionāti, bērnu invalīdu internāti, studentu kopmītnes, viesnīcas, kazarmas, slimnīcas, sanatorijas, brīvības atņemšanas iestādes u.tml.). Mājsaimniecību piedalīšanās apsekojumā ir brīvprātīga.
  • Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde


Atsevišķu produktu vidējās cenas (1995-2011)

Ekonomikā ar produktu saprot ražošanas vai pakalpojumu procesa rezultātu, kuru ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs vēlas pārdot tirgū par noteiktu cenu. Cena - kādas preces, pakalpojuma vai aktīva vērtības izteiksme naudā.

Ar inflāciju apzīmē cenu pieauguma procesu. Inflāciju mērī kā cenu vidējā līmeņa izmaiņu procentuālā izteiksmē noteiktā laika posmā - mēnesī, ceturksnī, gadā u.c.

Interesanti fakti:

  1. Vairums ekonomistu uzskata, ka inflācija veidojas naudas piedāvājuma, produkcijas un pakalpojumu izlaides, kā arī banku procentu mijiedarbības rezultātā. Taču atšķirības ir viedokļos par minēto faktoru lomu. Tā, ja "monetāristi" uzsver naudas piedāvājuma noteicošo lomu inflācijas tempa veidošanā, tad "keinsisti" atzīmē, ka inflācija ir kopējs visu minēto faktoru savstarpējās mijiedarbības efekts un atsevišķiem faktoriem nav īpaša loma.
Atsevišķu produktu vidējās cenas (1995-2011)
  • Atsevišķu produktu vidējās mazumtirdzniecības cenas (lati par 1kg, ja citādāk - norādīts īpaši)
  • Cenas uzrādītas ar visiem nodokļiem.
  • Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde


CyberChimps
Sitemap