Latvijas fakti - Publiskie dati, statistika, informācija: demogrāfija, ekonomika, politika; plaša funkcionalitāte: datu ielāde, apstrāde, analīze, attēlošana un publicēšana; intuitīva saskarne: atskaites un pārskati, diagrammas, grafiki, tabulas, kartes un infografiki…
FacebookEmailRSS

Izglītības iestādes un izglītojamo skaits (mācību gada sākumā, 1995-2012)

Pirmskolas izglītību Latvijā, tāpat kā obligāto pamatizglītību, piedāvā vispārējās izglītības iestādes. Pirmskolas izglītības programmas apgūst bērni 5-6 gadu vecumā. Pirmskolas izglītības pamatmērķis ir sekmēt bērna vispārējo attīstību un gatavību uzsākt sākumskolas posmu pamatizglītībā. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguves uzsākšanai ir obligāta. Pirmskolas izglītību bērniem ar speciālajām vajadzībām īsteno speciālajās pirmskolas izglītības iestādēs.

Pamatizglītības programmas apguvi bērns parasti uzsāk tajā gadā, kurā viņam aprit pilni 7 gadi un ilgst līdz 16 gadu vecumam. Īpašos gadījumos pamatizglītības iegūšana var turpināties līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Pamatizglītība Latvijā ir obligāta, programmas ilgums ir 9 gadi. Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts, kas ietver arī sākumskolu. Pamatizglītības mērķis ir iespēju radīšana sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguvei, vērtību orientāciju veidošanai.

Vidējās izglītības pakāpē ir divu veidu programmas: vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas. Vispārējās vidējās izglītības programmas ir akadēmiski orientētas, to pamatuzdevums ir sagatavot tālākām studijām, bet profesionālās vidējās izglītības programmas ir vairāk orientētas uz profesionālās kvalifikācijas ieguvi, t.i. ieejai darba tirgū un/vai tālākizglītībai. Uzņemot izglītojamos vidējās pakāpes izglītības programmās, izglītības iestādes ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši pamatizglītības standartam, izņemot mācību priekšmetus, kuros izglītojamie saņēmuši pamatizglītības sertifikātu.

Profesionālās izglītības uzdevums ir radīt iespējas izglītības turpināšanai pēc pamatskolas vai vidusskolas beigšanas, lai apgūtu sākotnējo profesionālo kvalifikāciju, attīstītu spējas profesionālajai tālākizglītībai, iegūtu tiesības izglītības turpināšanai augstākā izglītības pakāpē. Profesionālās izglītības iestādes piedāvā izglītības programmas visos ekonomiskās darbības virzienos.

Augstskola ir augstākās pakāpes izglītības iestāde, kura īsteno otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības un akadēmiskās augstākās izglītības programmas. Augstskolas iedalās universitātes tipa un neuniversitātes tipa augstskolās. Universitātes tipa augstskolas ir tās, kurās izglītība orientēta uz zinātnisko un pētniecības darbu zinātņu nozarēs, tādēļ pamatā īsteno akadēmiskās izglītības programmas un ar tām saistītas profesionālās programmas. Neuniversitātes tipa augstskolas ir tās, kurās studijas orientētas profesionālo zināšanu un prasmju apguvei. Šādās augstskolās tiek veikti pētījumi atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības vai mākslas jomās.

Interesanti fakti:

  1. Katram Latvijas Republikas pilsonim un pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi arī personai, kurai izsniegta pastāvīga uzturēšanās atļauja, arī Eiropas Savienības valsts pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, un viņu bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību Latvijā.
  2. Maksu par pirmskolas, pamatizglītibas un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts vai pašvaldību budžeta. Privātā izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.
    Augstākās izglītības programmās valsts sedz maksu par izglītības ieguvi noteiktam studiju vietu skaitam saskaņā ar valsts pasūtījumu attiecīgajā mācību gadā, attiecīgie studenti saņem valsts stipendiju. Pārējām studiju vietām katra augstākās izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.
    Studijām augstākās izglītības programmās jebkurš studējošais var saņemt valsts kredītu. Ārvalstnieks vai bezvalstnieks maksā par izglītības ieguvi saskaņā ar noslēgto līgumu ar attiecīgo izglītības iestādi. Eiropas Savienības valstu pilsoņiem un viņu bērniem, kas izglītību iegūst Latvijā, maksa par izglītību tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
Izglītības iestādes un izglītojamo skaits (mācību gada sākumā) kopsavilkums
  • Izglītības iestādes un izglītojamo skaits (mācību gada sākumā)
  • Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde


CyberChimps
Sitemap